9621-01

Lai arī esam viena no digitāli attīstītākajām sabiedrībām, joprojām ir daudzas iespējas padarīt mūsu ikdienu ērtāku. Šajā rakstā, Digital Mind partneris Ingemārs Liakovičus dalās personīgajā pierdzē un pārdomās par sadarbību ar valsts iestādēm mājas būvēšanas procesā.

9621-01 ir kods. Precīzāk sakot, kods profesiju klasifikatorā. Kādai tieši profesijai ir piešķirts šis kods? Uzminiet, sameklējiet Google vai lasiet tālāk.

Pagājušā gada sākumā pieņēmu lēmumu būvēt ģimenes māju. Nepacietīgākajiem – šis nav celtnieka profesijas kods.

Veicot virkni darbību, kuras, iespējams, aprakstīšu kādreiz kādā citā blogā, beidzot saņēmu ilgi gaidīto un cerēto būvatļauju, kurai, svinīgi fanfarām skanot manis paša galvā, gāju pakaļ uz pagasta pašvaldības būvvaldi. Tiem, kuri nav būvējuši māju, uzrakstīšu pavisam īsi pāris teikumos, kas notiek tālāk. Būvatļauja nepieciešama ne vien būvniecības uzsākšanai, bet to pieprasīs arī jūsu banka, lai izmaksātu piešķirtā kredīta pirmo daļu. Taču būvatļauja ir tikai viena no formalitātēm. Pēc tam jānokārto daudz dažādu formalitāšu, par daļu no kurām arī man droši vien vēl nav ne jausmas, taču aprakstīšu vienu – jaunbūves reģistrāciju zemesgrāmatā. Daži jaunbūvi izvēlas reģistrēt vēlāk, kad tā jau gandrīz gatava, citi – cik vien ātri iespējams, jo bez jaunbūves reģistrācijas banka neizmaksās tālākos kredīta maksājumus. Es šo procesu uzsāku, tiklīdz bija ielieti pamati. Tātad:

1. Pirmkārt, jums jādodas uz Valsts zemes dienestu, ņemot līdzi būvatļauju, projekta eksemplāru papīra formātā un personu apliecinošus dokumentus. Atsaucīgie VZD darbinieki ļoti laipni jums visu paskaidro, jūs aizpildāt iesniegumu un atbildat uz jautājumiem. Tad viņi nokopē jūsu būvatļauju un dažas lapas no projekta. Pēc tam viņi atgriežas pie jums, jūs parakstāt iesniegumu, jums iedod rēķinu, kuru – gods kam gods – var apmaksāt ar karti uz vietas. Noslēgumā jums novēl labu dienu un sola sazināties. Pēc dažām nedēļām saņemu zvanu no laipnas sievietes, ar kuru vienojamies par tikšanos objektā. Tiekamies, viņa uzmēra objektu, uzdod dažus jautājumus un aizbrauc, solot pāris nedēļu laikā visu pabeigt un dot ziņu. Turpmāko nedēļu laikā tieku e-pastā informēts par manas lietas statusa maiņu, un portālā latvija.lv varu iepazīties ar izmaiņām statusos. Tad vienā jaukā dienā atnāk priecīga ziņa – jāsamaksā otrs rēķins (uzsākot darbu, VZD summu nezina, tāpēc jāveic avansa maksājums un noslēdzošais maksājums), un varu doties uz VZD pēc inventarizācijas lietas. Priecīgs dodos pakaļ. Tagad esmu gatavs otrajam punktam.
2. Otrkārt, jums jādodas uz pašvaldības būvvaldi. Pirms tam būvvaldes mājaslapā jāatrod iesniegums, kurā tiek lūgts izsniegt izziņu par jaunbūvi. Pašvaldība pēc šī iesnieguma, iespējams, aizdodas uz jūsu adresi, pārliecinās, ka notiek būvdarbi, un nedēļas vai, iespējams, divu laikā sagatavo minēto izziņu, aizmirst piezvanīt, tad jūs atceraties un zvanāt pats. Izrādās, ka viss ir kārtībā un varat doties pakaļ izziņai. Tagad jūs esat gatavs trešajam piegājienam – jaunbūves reģistrācijai zemesgrāmatā.
3. Reģistrācijai zemesgrāmatā nepieciešams ne vien iegūt inventarizācijas lietu un pašvaldības izziņu, bet arī iesniegt nostiprinājuma lūgumu. Atrodot zemesgrāmatas mājaslapā attiecīgo veidlapu, varat to aizpildīt pats vai arī uzticēt notāram vai kādam juristam. Tad ar visiem dokumentiem jādodas uz zemesgrāmatu nodaļu, jāiesniedz dokumenti un jāsamaksā, un pēc kāda laika var tiem doties pakaļ.

Tagad atbildu uz jautājumu, kurai profesijai ir piešķirts iepriekš minētais kods 9621-01.

Atbilde ir kurjers.

Kurš ir kurjers?

Es.

Aptuveni trīs mēnešu laikā būšu apmeklējis katru no minētajām iestādēm vismaz divas reizes, lai darītu lietas, kuras 2019. gadā jau vairāk nekā desmit gadus iespējams paveikt attālināti. Visu bez izņēmuma. Taču es vadāju dokumentus starp valsts un pašvaldības iestādēm!

Tātad es izlasu VZD mājaslapā, kuras projekta lapas viņiem vajag, sameklēju iesniegumu, uzrakstu, visus dokumentus parakstu ar drošu elektronisko parakstu un caur to pašu latvija.lv iesniedzu VZD. Pēc brīža uz manu iesniegumā norādīto e-pastu atnāk rēķins, pēc kura apmaksāšanas (to konstatē VZD sistēmas integrācija ar banku) uzsākas manu dokumentu apstrādes process. E-pastā saņemu uzaicinājumu izvēlēties vienu no trim mērnieka piedāvātajiem laikiem, izvēlos, un mēs satiekamies objektā. Pēc tikšanās saņemu un apmaksāju rēķinu. Kad dokumenti ir gatavi, saņemu informāciju, ka tie caur latvija.lv nodoti manai pašvaldībai, no kuras saņemu e-pastu ar lūgumu aizpildīt, parakstīt un iesniegt iesniegumu. Iesniedzu to attālināti, parakstot ar elektronisko parakstu. Pēc nedēļas saņemu informāciju, ka dokumenti caur latvija.lv tālāk nodoti zemesgrāmatu nodaļai, kura atsūta nostiprinājuma lūguma formu, kuru es aizpildu, parakstu ar elektronisko parakstu, samaksāju maksājumu un gaidu rezultātu. Tad zemesgrāmatu nodaļa mani informē par veiksmīgu reģistrāciju, kuru es varu pārbaudīt, pieslēdzoties zemesgrāmatai caur internetu. Priekškars krīt, zinātniskās fantastikas lugas pirmā daļa beigusies.

Tehniski tas ir iespējams jau sen. Nepieciešams tikai valsts līmeņa lēmums par kopēju integrācijas standartu un likums, kurš uzliek par pienākumu no datuma x nodrošināt visu pakalpojumu pieejamību elektroniskajos kanālos.

Mūsu sabiedrība – ticiet vai ne – ir viena no digitāli attīstītākajām Eiropā.

Mēs esam tikuši tālu uz priekšu savā vēlmē un spējā lietot tehnoloģijas. Mums ir salīdzinoši ļoti ātrs internets.  Jau vairākus gadus mums ir drošs elektroniskais paraksts. Mēs ātri mācāmies. Mana 72 gadus jaunā mamma nesen iegādājās skārienjūtīgo telefonu, sperot savus pirmos soļus digitālajā pasaulē. Šobrīd viņa lasa ziņas, komunicē WhatsApp un vairs neuzdod iesācēja jautājumus. Sabiedrība ir gatava.

Valstij jāpieliek pūles un jāatvēl nauda, bet galvenais – jāuzņemas līderība izstrādāt mūsdienīgu digitālo stratēģiju un to īstenot. Valstij ir jāiegulda nauda mārketingā. Mārketingā, kurš skaidrotu, kāpēc kārtot lietas digitāli ir efektīvi, mūsdienīgi un forši.

Es vairs nevēlos būt kurjers!